OBJ_BUCH-1051-001.book Page 249 Tuesday, August 11, 2009 11:39 AM
Ieslēgšana un izslēgšana
Lai ieslēgtu elektroinstrumentu, nospiediet
ieslēdzēju 10 un turiet to nospiestu.
Spuldze 3 iedegas pie daļēji vai līdz galam
nospiesta ieslēdzēja 10, izgaismojot darba vietu
nepietiekoša apgaismojuma apstākļos.
Lai izslēgtu elektroinstrumentu, atlaidiet ieslē-
dzēju 10.
Griešanās ātruma regulēšana
Instrumenta griešanās ātrumu var regulēt bez-
pakāpju veidā, mainot spiedienu uz ieslēdzēju
10.
Viegli nospiežot ieslēdzēju 10, darbvārpsta sāk
griezties ar nelielu ātrumu. Palielinot spiedienu,
pieaug arī griešanās ātrums.
Norādījumi darbam
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni
vai skrūvi tikai laikā, kad elektroinstru-
ments ir izslēgts. Rotējošs darbinstruments
var noslīdēt no skrūves galvas.
Urbšanas laikā nespiediet
elektroinstrumentu pārāk stipri. Pie
pārlieku liela spiediena var tikt bojāta urbja
smaile, kā arī samazinās efektīvā urbšanas
jauda un elektroinstrumenta kalpošanas
laiks.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes
ilguma. Maksimālais iegūtais griezes moments
triecienu fāzes laikā veidojas kā visu atsevišķo
griezes momenta impulsu summa. Maksimālais
griezes moments tiek sasniegts pēc 6–10
sekunžu ilgas triecienu fāzes. Paejot šim laikam,
skrūvju pievilkšanas moments pieaug tikai
nedaudz.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts
skrūvju pievilkšanas moments. Lai noteiktu
skrūvju pievilkšanas faktisko momentu, jālieto
īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
Bosch Power Tools
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savienojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu
fāzes laikā, un ievietojot iegūtās vērtības
diagrammā, veidojas raksturlīkne, kas ilustrē
skrūvēšanas procesu. Raksturlīknes augstums
atbilst maksimālajam iegūtajam griezes
momentam, bet raksturlīknes stāvums parāda,
cik ilgā laikā šis moments tiek sasniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi
faktori.
– Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne,
atsperpaplāksne vai blīve)
– Saskrūvējamo materiālu cietība
– Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu
tipu skrūvju savienojumi.
– Ciets savienojums veidojas, sastiprinot
metālu ar metālu un kā starpliku elementus
izmantojot paplāksnes. Maksimālais griezes
moments tiek sasniegts pēc samērā neilgas
triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevaja-
dzīgi ilga triecienu fāze kaitē instrumentam.
– Atsperīgs savienojums veidojas, sastiprinot
metālu ar metālu, taču kā starpliku
elementus izmantojot atspergredzenus,
plakanas atsperpaplāksnes,
sprostpaplāksnes, kā arī, lietojot skrūves un
uzgriežņus ar konisku sēžu vai pagarinošos
elementus.
– Mīksts savienojums veidojas, sastiprinot,
piemēram, metālu ar koku vai kā starpliku
elementus lietojot svina vai šķiedru materiāla
paplāksnes.
Elastīgam vai mīkstam skrūvju savienojumam
maksimālais skrūvju pievilkšanas moments ir
mazāks, nekā cietam skrūvju savienojumam.
Taču triecienu fāzei jābūt ievērojami ilgākai.
2 609 140 647 | (11.8.09)
Latviešu | 249